Baldones bibliotēka

Ja vēl neesat bibliotēkas apmeklētājs, bet vēlaties kļūt, aicinām aizpildīt REĢISTRĀCIJAS VEIDLAPU  un ierasties Baldones bibliotēkā, Rīgas iela 97, Baldone piereģistrēties.
Baldones bibliotēkas elektroniskais katalogs
Lasītājiem ir iespēja iegūt savu lietotāja vārdu un paroli, lai izmantojot autorizēšanās datus varētu e katalogā veikt grāmatu meklēšanu, pasūtīšanu, rezervāciju, kā arī attālināti veikt lasīšanas termiņa pagarināšanu.
Ar autorizācijas datiem var lasīt e grāmatu bibliotēkā : https://www.3td.lv/

 Grāmatu un periodikas izsniegšana uz mājām;
 Brīvpieeja uzziņu literatūrai (enciklopēdijām, vārdnīcām, rokasgrāmatām) un jaunākajai periodikai izmantošanai uz vietas;
 Izdevumu rezervēšana;
 Bezmaksas datoru un interneta izmantošana;
 Tematiskās izstādes;
 Novadpētniecības materiālu kolekcija par Baldoni;
 Pierīgas bibliotēku kopkataloga izmantošana ( iespēja meklēt gan grāmatas, gan periodiku)
 LNB datubāzes – www.lnb.lv
 Datubāze – www.letonika.lv,
 Datubāze www.periodika.lv
 https://www.3td.lv/
 Lursoft datu bāze ”Laikrakstu bibliotēka” (www.news.lv) šajā datu bāzē periodiku ( avīzes, žurnālus) var lasīt bez maksas.
 Bibliogrāfiskās uzziņas un cita veida uzziņas, konsultācijas
 Kopēšana, printēšana, skenēšana
 Informācijas tehnoloģiju un interneta lietošana;
 Starpbibliotēku abonementa pakalpojumi (SBA)
 Grāmatu piegāde mājās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, invalīdiem u.c. ( pēc personīga pieprasījuma)

Rādītāji	2020	2021	2022
Lasītāju skaits	1161	1084	1184
t.sk. bērni un jaunieši	657	429	508
Izsniegums	28327	27206	32717
t.sk. bērniem un jauniešiem	7332	6714	8058
Apmeklējumu skaits	11256	10855	12841
t.sk. bērni un jaunieši	3801	3011	4283
Krājums	21484	21206	21799

 

2022.g. notikuši 28 tematiski pasākumi un 103 izglītojoši, informatīvas un novadpētniecības izstādes.

Pirmās bibliotēkas Latvijas laukos veidojušās jau 19. gadsimta pirmajā pusē – Neretā, Priekulē,  arī Baldonē, bet tās nebija latviešu organizētas.

1837.gadā dedzīgā latviešu skolu ierīkotāja un propagandētāja Vilhelma Kristiana Pantēnija jeb Panteniusa ietekmē Baldonē dibina Bibliotēkas biedrību un reizē arī bibliotēku ar 133 sējumiem. Nosacīti to  varam dēvēt par  bibliotēkas dibināšanas gadu.

Interesanti, ka Bibliotēkas biedrība ir vecākā Baldones biedrība, tās dibināšanas datums 1900. gada 6. septembris, kurai bija liela nozīme Baldones miesta izglītības un kultūras dzīves attīstībā. Baldones bibliotēkas biedrības nams atradās tagadējā Iecavas ielā, un kalpoja arī kā saiešanas jeb kultūras nams, kuru sabiedriskās dzīves aktivitāšu īstenošanai izmantoja arī pašdarbības kolektīvi, aizsargi un citi.

1900. gadā bibliotēkas krājumā bija jau 369 eksemplāri. Bibliotēka turpināja pastāvēt un veikt statūtos noteiktos mērķus-izsniegt bez atlīdzības neperiodiskos un periodiskos drukas izdevumus.

1923.gadā Kultūras fonda dome piešķīra Baldones bibliotēkas biedrībai bibliotēku (Valdības Vēstnesis, 1923. gada 24. marts 2. lpp.), bet 1924. gadā 1000 latu telpu izbūvei, bet ar sevišķu noteikumu – “dekorācijas pasūtināt mākslas akadēmijā, lai studējošiem būtu darbs un peļņa”. (Valdības Vēstnesis, 1924. gada 20. jūnijs)

1928.gada 14. augustā Baldones bezmaksas Tautas bibliotēkas nams nodega. Tā kā biedrības namam bija ārkārtīgi liela nozīme vietējā kultūras dzīvē un bija nepieciešamas telpas gan bibliotēkas, gan saiešanas vajadzībām, ātri tika nolemts vākt ziedojumus nama atjaunošanai.

Mērķis arī tika sasniegts, un jau 1929. gada 17. novembrī, valsts svētku priekšvakarā, tika svinēti atjaunotā nama atklāšanas svētki. „Jaunais nams ir ar plašu zāli, kurā var novietoties 400 apmeklētāju, bez tam te ir izbūvētas telpas bibliotēkai, lasītavai, sapulcēm, teātru vajadzībām u.c. Lielākā daļa darbu veikta pašu spēkiem, jo viens pats šīgada 29. septembra sarīkotais bazārs deva ap 3000 latu skaidra atlikuma. [..] Uzceldami tik īsā laikā lielo būvi, baldonieši ir pierādījuši, ka viņi var un grib iet kultūras cīnītāju pirmās rindās.” (IMV, 1929. gada 15. novembris). Jaunajā namā paredzēta vieta arī aizsargiem un krājaizdevu sabiedrībai.

1934.gadā bibliotēkas krājumā jau bija 1976 eksemplāri. Grāmatu skaits turpināja augt, līdz ar to pieauga arī lasītāju skaits un pārējie rādītāji, kas atspoguļoja bibliotēkas lietderību.

Bibliotēkas vēstures dokumentos atrodamas ikgadējas vēstules Kultūras fondam ar lūgumu piešķirt finansējumu grāmatu iegādei, kas arī devis pozitīvu rezultātu un iespējas iegādāties grāmatas.1. Pasaules kara laikā krājums pazuda. Pēc  kara, biedrība krājumu veido, balstoties uz iedzīvotāju dāvinājumiem. Šis ir rosīgs laiks. Notiek dažādi priekšlasījumi,  izrādes, koncerti, biedrības paspārnē darbojas pašdarbības teātra trupa. Viesojušās tā laika prominences, piemēram, 1936. gada  6.novembrī  koncerts ar vietējā kora un mākslinieku Marisa Vētras un Lūcijas Garūtas piedalīšanos.

1939. gada 4. janvāra laikrakstā ’”Vadības vēstnesis” lasām : “Baldones bezmaksas tautas bibliotēkas biedrība, Baldones lopkopības pārraudzības biedrība un Baldones pagasta lauksaimniecības biedrība ir nolēmušas apvienoties vienā biedrībā ar nosaukumu Baldones pagasta  lauksaimniecības biedrība”. Kā var spriest pēc pieejamajiem materiāliem, ir sākušās nesaskaņas un Bibliotēkas biedrība praktiski beidza pastāvēt. Par 2. pasaules kara gadiem vēstures avoti klusē. Skatot pieejamos materiālus, nākas skumji secināt, ka 2. Pasaules kara laikā Latvijas bibliotēku darbs praktiski nav noticis.

Par  bibliotēkas dibināšanas oficiālo gadu tiek uzskatīts 1945.gads, kad veikts pirmais ieraksts bibliotēkas inventāra grāmatā.

Ēka Rīgas ielā  97, kur bibliotēka atrodas arī šodien, bijusi Baldones mežniecības īpašums. Sākotnēji tā bijusi vienstāva ēka, laika gaitā uzbūvēts otrais stāvs, kurā šobrīd atrodas privātīpašumā esoši dzīvokļi.

1953.gadā kā atsevišķa vienība tiek izveidota Baldones bērnu bibliotēka.

1962.gadā Baldones bibliotēkai-Teicama darba bibliotēkas nosaukums.

2004.gadā bērnu un pieaugušo bibliotēkas apvienojas, jo abas atrodas viena ēkā un tādējādi neveidojas grāmatu dublēšanās, ietaupās līdzekļi. Tiek pagarināts bibliotēkas darba laiks, lasītājus apkalpo sešas dienas nedēļā. Bibliotēkas statuss bieži mainījies administratīvi teritoriālo reformu rezultātā. Nosaukumi bijuši dažādi: rajona bibliotēka, strādnieku ciemata bibliotēka, pilsētas bibliotēka.

Šodien oficiālais nosaukums :  Baldones bibliotēka.

Bibliotēka vienmēr bijusi  vienotas bibliotēku sistēmas sastāvdaļa kā  Padomju Latvijā, tā arī  mūsdienu  Latvijas Republikā. Ir izdzīvota centralizācija un decentralizācija. Katrs no šiem laikiem ir atšķirīgs. Centralizācijas laikā- līdz neatkarības atgūšanai, grāmatas tika sūtītas centralizēti. Izvēles praktiski nebija, bet grāmatu nodrošinājums bija labs un tās jau bija apstrādātas, atlika tikai izsniegt lasītājiem. Centralizēti tika veikts viss darbs, cenzūra noteica- kādas grāmatas nedrīkst atrasties fondā. Šobrīd situācija ir citādāka, grāmatas pērk un apstrādā pati bibliotēka, kas ir pozitīvi – varam izvērtēt lasītāju vēlmes un pirkt vajadzīgo. Arī iespieddarbu atlasi izslēgšanai no fonda veic bibliotēkas darbinieki.

Bibliotēka, ar pašvaldības atbalstu, sekmīgi darbojusies un ir akreditēta visus šos gadus. Kā pamats sekmīgai darbībai pārdomāts un bibliotēkas statusam atbilstošs grāmatu krājums.  Svarīgs komponents – mūsu uzticīgie lasītāji. Prieks, ka uz bibliotēku nāk ģimenes jau vairākās paaudzēs. Veidojas lasītāju pēctecība.

Protams, ka šodien bibliotēka nav tikai grāmatu un periodikas apmaiņas punkts. Liela  nozīme ir informācijas tehnoloģijām. Tas ļauj dažādiem iedzīvotāju slāņiem izmantot internetu bez maksas, ir vieglāk strādāt bibliotekāriem.

1999.gadā tika atvērta interneta lasītava ar diviem datoriem ( Sorosa fonda projekts par Sabiedrisko interneta pieejas punktu veidošanu SIPP). Interneta pieslēgumu izdevās iegūt tikai 2000. gadā. Tas saistīts ar Baldones ģeogrāfiskajām īpatnībām un bibliotēkas atrašanās vietu. Pirms 15 un vairāk gadiem sakaru attīstībai un interneta pieslēgumam bija vēl tāls ceļš ejams līdz šodienas līmenim. Jāpiezīmē, ka interneta pieslēgums bibliotēkas vēsturē ir dēku pilns- gan nozagtas antenas, gan nozāģēti uztveršanas torņi, gan darbības pārtraukums pirms 10 gadiem, kad izdega dzīvoklis virs bibliotēkas un nācās daļēji slēgt bibliotēku.

No 2003.gada līdz šodienai ir bijuši gan KM organizētie projektu konkursi, gan Bila un Melindas Geitsu projekts “Trešais tēva dēls”, kura ietvaros bibliotēkas datorparku papildinājuši datori, daudzi no tiem jau savu mūžu nokalpojuši.

Šobrīd projekta “Publiskie interneta pieejas punkti “ietvaros ir iegādāti 5 jauni, jaudīgi datori bibliotēkas lietotājiem un multifunkcionālā kopēšanas iekārta.

Ar domes atbalstu iegādāti datori darbiniekiem lietotāju apkalpošanai. Strādājam Latvijas publisko bibliotēku vienotajā automatizētajā sistēmā BIS ALISE.

No 2006. gada tika veikta fonda rekataloģizācija, katrai grāmatai piešķirts savs unikālais svītrkods.

2008.gadā bibliotēka akreditēta kā vietējās nozīmes bibliotēka.

No 2012.gada sākta lasītāju automatizēta apkalpošana. Lasītāju dati tiek ievadīti datu bāzē.

2014. gadā veikta pilnīga automatizēta bibliotēkas fonda inventarizācija.

No 2016. gada lasītājiem piedāvājam attālināto pieslēgšanos bibliotēkas katalogam ar iespēju pašiem veikt rezervāciju un grāmatu lasīšanas termiņa pagarināšanu.

2017. gada rudenī bibliotēka tika atkārtoti akreditēta.

2023.gadā Baldones novada bibliotēka, Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, tiek pievienota jaunizveidotajai Ķekavas novada Centrālajai bibliotēkai  kā struktūrvienība  ar nosaukumu Baldones bibliotēka.