Katlakalna bibliotēka

Bibliotēka piedāvā

•     nozaru un daiļliteratūru;
•     periodiskos izdevumus (žurnāli – 30 vienības, avīzes – 5 vienības);
•     novadpētniecības materiālus;
•     tematiskās mapes;
•     interneta pakalpojumus;
•     abonētās datubāzes ,,Letonika’’ un ,,Lursoft’’ laikrakstu bibliotēka
•     datorpakalojumus;
•     kopēšanu;
•     printēšanu;
•     ikviens bibliotēkas lietotājs bez maksas bibliotēkā var noskatīties pēdējo gadu labākās  Latvijas filmas  – www.filmas.lv;
•     bibliotēkas darbinieki palīdz ikvienam bibliotēkas lietotājam meklēt informāciju darba jautājumos.

Maksas pakalpojumu cenrādis 

Žurnāli
100 labi padomi
9 Vīri
Annas psiholoģija
Astes
Avene
Avenīte
Burda RUS
Citādā pasaule
Copes lietas
Dari pats
Dārza pasaule
Dārzs un Drava
Deko
Dienas Bizness
Ej!
Forbes
GEO
Ieva
Ievas Dārzs
Ievas Stāsti
Ievas Veselība
Ievas Virtuve
Ilustrētā Junioriem
Ilustrētā Vēsture
Ilustrētā Zinātne
IR
IR Nauda
Kas jauns
Kā būt laimīgai
Kā tas strādā
Klubs
Ko ārsti tev nestāsta
Latvijas Arhitektūra
Lauku Māja
Leģendas
Lielais detektīvs
Lielais loms
Lilit
Mans mazais
Mājas viesis
Mūsmājas
Nezināmā kara vēsture
Noslēpumi un fakti
OK!
Padoms rokā
Pastaiga
Patiesā Dzīve
Pērle
Planētas noslēpumi
Praktiskais Latvietis
Praktiskie rokdarbi
Saimniece un Specizdevumi
Santa
Sestdiena
Skola&Ģimene
Una
Vakara ziņas
Verena
Veselība
Zintnieks

Avīzes
Ievas padomu avīze
Latvijas avīze
Latvijas Mājas dakteris
Rīgas Apriņķa Avīze

	2020	2021	2022
Bibliotēkas krājums	15927	16588	16616
Lasītāju skaits	708	658	709
Apmeklējumu skaits	8560	8073	6595
Izsniegumu skaits	19320	18463	16558

Katlakalna bibliotēka  ļoti rūpīgi veic novadpētniecības materiālu vākšanu, apstrādi, glabāšanu un popularizēšanu. Bibliotēka ir izveidojusi un apkopojusi plašu novadpētniecības materiālu par  Katlakalnu un tā iedzīvotājiem. Ir izveidotas  mapes ar materiāliem par  Katlakalna ievērojamiem novadniekiem – Garlibu Helvigu Merķeli, Robertu Gabri, Robertu Feldmani, Paulu Lejiņu. Par Katlakalna baznīcu, par Katlakalnu un katlakalniešiem, u.c.

Latvijas Kultūras koledžas Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmas studentes H.Meijas  kursa darbs:

2008. gadā  ir izstrādāts bibliogrāfiskais rādītājs ,,Katlakalna kultūrvēsturiskais mantojums’’ laika posmā no 1988.-2008.gadam,  par Katlakalna ievērojamākajiem novadniekiem Garlibu Helvigu Merķeli, Johanu Heinrihu Baumani, Paulu Lejiņu, Robertu Gabri, Robertu Feldmani.

Ir izveidoti un uzkrāti 7 albumi no bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem, kas katru gadu tiek papildināti. Tiek veidoti elektroniskie ieraksti datubāzē, lai saglabātu svarīgākos materiālus un informāciju arī nākamajām paaudzēm.

Svarīgākie apskatāmie objekti:

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1791.-1792. gadā un ir viens no slavenā arhitekta Kristofa Hāberlanda labāķajiem darbiem.  Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.  Baznīca veidota stingri klasiskās formās ar cilindrisku telpu un mūra kupola pārsegumu. Gadsimtu gaitā dievnamu pamazām apņēmis priedulājs, un tikai pienākot tuvāk, skatienam paveras skaistā rotonda ar kupola jumtu, atgādinādama saveno Romas Panteonu miniatūrā.  Sākotnēji uz jumta bijis neliels dekoratīvs tornītis – “laterna”, bet jumtu noplēsusi 1802. gada vētra. Esot arī nostāsts, ka “laterna” maldinājusi Daugavas kuģotājus, jo viņi to uztvēruši kā bāku. Baznīcā spēlējis ērģeles, vadījis kori un mācītāja prombūtnes laikā dievkalpojumus noturējis nākamais dzejnieks Fricis Bārda, būdams skolotājs blakus esošajā draudzes  skolā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma par draudzes mācītāju ilgu laiku kalpoja LU teoloģijas profesors un Latvijas baznīcas vēsturnieks Roberts Emīls Feldmanis, kurš izveidoja dendroloģisku parku ap baznīcu.

2014.gadā Katlakalna baznīca atzīmēja savu 220 gadu pastāvēšanu un tiek uzsākti rekonstrukcijas darbi. 2016.gada 2.jūlijā ar svētku dievkalpojumu tika atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca.

 

Depkina muiža jeb tagad – Rāmavas muiža – viens no Ķekavas novada nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. Kā publicista un rakstnieka Garlība Helviga Merķeļa dzīvesvieta iekļauta valsts nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. Vecā kungu māja, kurā dzīvojis Merķelis, nav saglabājusies. Pašreizējā kungu māja datēta ar 19. gs. vidu.  Dokumenti liecina, ka Depkina muiža ir viena no vecākajām Rīgas pilsētas muižiņām un ka 1723. gadā tā pāriet virsmācītāja B. Depkina īpašumā. 1808. gadā muižu ķīlas valdījumā iegūst baltvācu publicists, rakstnieks un apgaismības filozofijas pārstāvis Garlībs Merķelis, 1816. gadā tā pilnībā kļūst par viņa īpašumu

Sauliešu pilskalns bijis apdzīvots jau pirms trīstūkstoš gadiem, t. i., I gadu tūkstotī p.m. ē. Vietējie iedzīvotāji to sauca par Pļavniekkalnu.  Pašreizējo nosaukumu tas dabūjis 1971. gadā, kad arheologs Māris Atgāzis pētīja to mazumiņu, kas vēl bija atlicis no kādreizējā 5-6 m augstā pilskalna Daugavas attekā Olektē ietekošā strauta malā. Šis nosaukums patapināts no blakusesošajām mājām, kuru teritorijā tas atrodas – Sauliešiem. Tā tika nosauktas senas Sloku mājas.

Katlakalna Tautas nams,  ēka celta 19. gs. beigās kā Katlakalna pagasta un tiesas nams apdzīvotajā vietā, ko tolaik sauca par Pļavniekkalnu vai Pļavniekciemu. Tajā bija darba telpas pagasttiesai, pagastvaldei, kancelejai, dzīvoklīši skrīverim un ziņnesim, īslaicīga aresta telpa, divas mazas istabiņas pagasta nespējniekiem un, galvenais, liela zāle iedzīvotāju sapulcēm. Tādējādi šis nams pieredzējis arī 1905. gada notikumus: cara portretu dedzināšanu, mītiņus un sapulces, arī soda ekspedīcijas ierašanos un ļaužu publisko pēršanu. Vēļāk uzņēmīgākie pagasta iedzīvotāji te nodibināja vairākas biedrības, kas darbojās pagastvaldes uzraudzībā, arī 1908. gadā izveidoto Katlakalna bibliotēkas biedrību. Tā lika pamatus publiskai bibliotēkai un amatiermākslas kolektīvu darbībai, rīkoja izglītojošus priekšlasījumu un balles. Vēlāk ēka pamatīgi pārbūvēta, te darbojusies pašvaldība, bijis veikals un feldšerpunkts. Mūsdienās šeit iekārtojies tautas nams un bibliotēka.

Pļavniekkalna sākumskola jau otro gadu Daugavas krastā starp Rīgu un Ķekavu atrodas Pļavniekkalna sāķumskola. Katlakalna pagasta Pļavniekkalna pamatskola atklāta 1869. gadā Pļavniekkalna muitas namā, un tās atvēršanu organizēja Rīgas pilsētas dome un mācītājs Krogers. Šajā laikā mācību iestādes nosaukums bija “Katlakalna Pļavniekkalna skola”. Tagadējā skolas ēka celta no 1909. gada līdz 1910. gadam aptuveni 10 m attālumā no vecās skolas. Ēka celta par Katlakalna saimnieku un Rīgas pilsētas muižu valdes līdzekļiem. Līdz I pasaules karam skolai piederēja 6,6 ha zemes. Lieli nopelni vietējās sabiedrības dzīves aktivizēšanā un jaunās paaudzes izglītošanā bijuši skolas pārzinim Jānim Brakšam, par to viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Līdz I Pasaules karam skolā bija 4 klases, bet no 1923. gada tā darbojās kā sešgadīgā skola, savukārt II Pasaules kara laikā  – kā Rīgas apriņķa Katlakalna ciema Pļavniekkalna septiņgadīgā skola, vēlāk – kā Pļavniekkalna astoņgadīgā skola, četrgadīgā pamatskola, bet 1971. gadā – slēgta. Pēc Katlakalna iedzīvotāju iniciatīvas 1993. gadā atjaunoja Pļavniekkalna sāķumskolas darbību.

.

1908.gada 24.martā kā biedrības bibliotēka ar lasītāju zāli ir dibināta Katlakalna bibliotēka, kur  tajā laikā tika rīkotas teātra izrādes, priekšlasījumi, zaļumu svētki. Pirmais biedrības pārzinis ir bijis Jozers Jānis. No 1930.-1934.gadam par rakstvedi un bibliotēkas pārzini strādāja Štrauss Ernests. Tad darbība tika pārtraukta. Tā atsākās ar 1955.-1961.gadam, kad bibliotēku vadīja Vilma Kalme.

 

No 1961.- 1975.gadam darbu turpina Lilija Mirdza Gulbe. Katlakalnā nostrādāti 14 gadi, kopumā par bibliotekāri 31 gads.

Darbs tiek turpināts Ķekavā, un ar 1980.gadu bibliotēka pārceļas atpakaļ uz Katlakalna Tautas namu un par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Vaira Lorberga. 1961.gadā ievēlēta Rīgas pilsētas Lietišķās un tēlotājas mākslas komitejā. Vadīti pulciņi un studijas – Ķekavā, Mālpilī, Siguldā, Krimuldas zinātniski pētnieciskajā saimniecībā. Vaira Lorberga ir Tautas daiļamata meistare ar daudziem Goda un atzinības rakstiem, gan lietišķajā mākslā, gan bibliotekārajā darbā. 25 gadi nostrādāti par vadītāju Katlakalna bibliotēkā un kopumā 50 gadi Rīgas rajona bibliotēkās- Ropažos, Baložos, Katlakalnā. 2008.gadā Vairai Lorbergai tiek piešķirts Ķekavas Goda cilvēka tituls, visu savu dzīvi veltījusi cilvēkiem – ievedot grāmatu pasaulē vairākas ķekaviešu paaudzes, bijusi stingra, prasīga un labestīga darbaudzinātāja, apmācot bibliotekāra profesijai  daudzus bibliotekārus. Pateicoties Vairai Lorbergai,  pēc labākās sirdsapziņas paveikts darbs kļuvis par Katlakalna bibliotēkas vizītkarti.

Ar 1999.gadu bibliotēkai telpas tiek iedalītas pirmajā stāvā – bijušajā feldšeru punktā, kur telpas ir nedaudz plašākas, bet ne uz ilgu laiku. Ar 1999.gadu bibliotēkā par bibliotekāri  sāk strādāt Daiga Dinsberga un no 2003.gada oktobra par vadītāju. No 2005.gada par bibliotekāri bibliotēkā sāk strādāt Helēna Meija.

• 2007.gada 19.oktobrī bibliotēka svinēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju. Par radošu darbu bibliotēkas kolektīvam tiek piešķirti Atzinības raksti par godprātīgu un radošu darbu.
• 2013.gadā, Ķekavas  novada  Kultūras aģentūras laikā,  Reiņa Zobena vadībā tiek rakstīts projekts ,,Katlakalna bibliotēkas rekonstrukcija Katlakalna Tautas nama telpās’’.  Bibliotēkas projektu veic SIA ,,Arhitekta J.Pogas birojs’’ Jura Pogas vadībā.  Bibliotēkas renovācijas darbi tiek pabeigti 2014.gada 1.febuārī. 2014.gada 6.martā notiek Katlakalna bibliotēkas atklāšana.
• 2013.gada nogalē tiek reorganizēta Ķekavas novada Kultūras aģentūra.
• 2014.gada 1.janvārī, bibliotēka kā struktūrvienība tiek iekļauta Ķekavas kultūras centrā.
• 2016.gadā, domājot par jauniešiem, tiek izveidots pasākumu cikls-‘’Iepazīsti profesiju’’.
• 2023.gada 1.janvārī Ķekavas novadā notiek bibliotēku reorganizācija. Tiek izveidota jauna iestāde ‘’Ķekavas novada centrālā bibliotēka’’, kuras viena no struktūrvienībām ir Katlakalna bibliotēka.

Bibliotēka organizē tematiskas tikšanās ar ievērojamām un interesantām personībām. Bibliotēkā ir viesojušies – Ķīmijas zinātņu doktore, Valsts emeritētā zinātniece, vairāku grāmatu autore Milda Pormale, ārsts, politiķis un bijušais Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers, žurnāliste un Cigun trenere Kaija Zemberga, dzejniece Māra Zālīte, akordioniste Inita Āboliņa, rakstnieki Jānis Arvīds Plaudis, Vilis Seleckis, Inga Ābele, Jānis Ūdris, Jana Egle, Inese Aizstrauta, Inese Prisjolkova, Andris Račs, Alīna Voronova, dārznieki Elga un Aldis Bražūni, rakstnieks un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, bijušais politiķis Jānis Jurkāns, Air Baltic pilots Normunds Dreimanis, dziedātājs Viktors Lapčenoks, kapteinis, Antons Ikaunieks ar kursa biedriem, dizainere Guna Stikāne, Miltiņu ģimene, daiļdārzniece Ilma Nereta, makrobiotiķis Roberts Lācītis, ‘’Bibliokuģa’’ kapteinis Gints Šīmanis un Hedviga Inese Podziņa u.c.