Februārī atceramies mūsu novadnieku Jāni Jakobsonu-Jēkabsonu.
Jānis Jakobsons-Jēkabsons (1879-1946) 19. gs. nogalē bija Krievijas impērijā pazīstams stiprinieks. Kādā viņa medaļā iegravētais veltījums apliecina atlētu spēkošanos Jekaterinburgā 1897. g. 12. martā, bet uz citām medaļām datējumi – 1903., 1905. un 1907. g. Tajos laikos lielu publikas uzmanību piesaistīja cirka arēna ar dažādu triku demonstrējumiem – ķēžu saraušana, dzelzs stieņa liekšana un cīkstoņu spēkošanos. Šādā visai ekstrēmā veidā mūsu novadnieks ne tikai nopelnīja sev dienišķo iztiku, bet arī spēja izveidot iekrājumus nākotnei. Kad, pēc vēdera plēves plīsuma, sportista un cirkus artista gaitas nācās izbeigt, J. Jakobsons nopirka simtgadīgo māju Skultes, blakus Pļavniekkalna skolai, apņēma sievu Mariju un drīz ģimeni papildināja arī meita un trīs dēli.
Materiālus no vectēva, smagatlēta Jāņa Jēkabsona arhīva saglabāja un Ķekavas novadpētniecības muzejam uzdāvināja Jānis Bārdiņš.
