Vēsture

Dziesmu un Deju svētku pirmsākumi meklējami 19.gs. pirmajā pusē Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam Baltijas pilsētās tika dibināti dziedāšanas pulciņi un kori, rīkoti dziedāšanas svētki. Mācītājs un rakstnieks Juris Neikens 1864.gada pavasarī sarīko latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos – 6 kori, 120 dziedātāju. 1870.gada vasarā notiek Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē – 400 dziedātāju. Bet 70 gadu sākumā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņemas Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu Rīgā.

1873.gads I  Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1880.gads II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki 
1888.gads III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1895.gads IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
1910.gads V  Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 
1926.gads VI  latvju vispārīgie Dziesmu svētki
1931.gads VII  latvju vispārīgie  Dziesmu svētki 
1933.gads VIII  vispārējie Dziesmu svētki
1938.gads Latvju Dziesmas IX  svētki 
1948.gads Latviešu Dziesmu svētku 75gadei veltītie X Dziesmu svētki
1950.gads XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 
1955.gads XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 
1960.gads XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1965.gads XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki 
1970.gads XV  Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki 
1973.gads XVI  Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki 
1977.gads XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1980.gads XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki 
1985.gads XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
1990.gads XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki
1993.gads XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki
1998.gads XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki
 2001.gads  Dziesmu un Deju svētki – Rīgai 800 
 2003.gads  XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
 2008.gads  XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
 2013.gads  XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

Ķekavas novads Dziesmu svētkos (I daļa)

Ķekavas novads Dziesmu svētkos (II daļa)