Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un 10 gadi kopš pievienošanās eirozonai. Līdz ar to mūsu maciņos latus un santīmus 2014. gadā nomainīja eiro un centi. Bet līdz tam Latvijas teritorijā atrasta un apgrozībā bija dažādu valstu nauda, kas ir arī liecība par Latvijas vēstures līkločiem.
Kas bijis ķekaviešu maciņos laiku lokos un nonācis muzeja krājumā?
Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas ap 600 dažāda veida maksāšanas līdzekļi – monētas, banknotes, obligācijas, vekseļi, kas aptver laika posmu no 17. gs. līdz pat 20. gs. 90. gadiem. Izstādē eksponēti 285 krājuma priekšmeti.
Senākā nauda muzeja krājumā ir Livonijas un zviedru laika šiliņi, kuri kalti Rīgā vai Cēsīs, bet krājumā ir arī zviedru ēres, Krievijas impērijas laika nauda – gan monētas, gan banknotes, savu laiku raksturojošās banknotes no 1915. līdz 1919. gadam, Latvijas Republikas laika nauda – lati un santīmi. Padomju okupācija 1940. gadā atnāca ar Padomju Savienībā iespiestajiem červonciem, bet pirms tam izlaida 5 un 10 latu banknotes ar okupācijas varas uzrakstiem, bet neatkarīgās Latvijas ģerboni.
Krājumā glabājas gan vācu okupācijas laika izlaistās reihsmarkas, gan padomju laika rubļi un kapeikas, kurus nomainīja sakarā ar 1992. gada 4. maija naudas reformu, kad apgrozībā tika laistas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļi jeb repsīši.
Ar 1993. gada 1. jūliju Latvijā atjaunoja latu kā vienīgo legālo maksāšanas līdzekli. Latu krājumā nav, jo tos vēl var apmainīt Latvijas Bankā pret eiro.
Kā monētas un banknotes nonāca muzeja krājumā?
Daudzi novadnieki tās ir dāvinājuši. Dažiem dāvinājumiem klāt ir arī interesants stāsts, kā piemēram – vēstures skolotājs Jānis Caune savulaik ieraudzījis, ka skolēni spēlējas ar nelielām metāla ripiņām. Tuvāk aplūkojot izrādījies, ka tie ir 17. gs. šiliņi. Uz jautājumu: ”Kur ņēmi?”- skolēni raustījuši plecus un teikuši, ka atraduši zemē kaut kur pie Daugavas. Skolotājs šos atradumus izmantoja vēstures stundās un pēc tam uzdāvināja Ķekavas muzejam. Cits stāsts ir par to, ka 1978. gadā pēc meliorācijas Siļķu fermas ganībās it kā veca pavarda vietā atrasts Livonijas šiliņu depozīts, kas uzdāvināts Nacionālajam vēstures muzejam, savukārt fermas slaucēju dēli arī atraduši vairākas monētas un nesuši tās uz skolu, bez tam Ķekavas dzirnavu saimniecības ēkas drupās otrajā stāvā atrasts nokaltušas palmas koka pods, no kura, tam nokrītot, izbirušas apsūbējušas monētas un citi priekšmeti. Monētas visbiežāk atrastas dārzos vai jaunbūves pamatos, vietās, kur tuvumā ir Daugava vai senie zemes ceļi, bet ir arī stāsts par to, ka nauda tika atrasta kāpostu ēveles kastītē ilgu laiku pēc tam, kad rubļi bija izņemti no apgrozības.
Izstāde būs aplūkojama līdz 30. decembrim.
Gaidām muzejā!
