Kopš 2014. gada Baložu bibliotēkā ir kāda tradīcija. Pie mums pasakas lasa kāds ievērojams Ķekavas novada iedzīvotājs.
Pasākums notiek Unesco LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” ietvaros pasākumu ciklā „Ķekavas novada ievērojami cilvēki lasa un stāsta pasakas”. Šis projekts palīdz cilvēkiem apzināties savu nozīmīgumu dažādu stāstu stāstīšanā neatkarīgi no vecuma, piederības un statusa.
Žurnālistu Gustu Kikustu bērni bija redzējuši LTV1 “Rīta Panorāmā”, kur vienmēr možs un smaidīgs sveicina jaunai dienai un ziņo par aktuālo pasaulē. Bērniem bija daudz jautājumu par darbu televīzijā.
Interesanti, ka pirmssākumi darbam radio un televīzijā meklējami jau vidusskolā, kur kopā ar draugiem Gusts izveidojis un vadījis skolas radio.
Kad bija jau pietiekami sēdēts, Gusts aicināja visus izkustēties, parādot vingrinājumus kā koncentrēties un izkustēties, kā arī balss vingrinājumus, ko veic ik rītu pa ceļam uz studiju.
Gustam bija tīrais nieks mēles mežģis – Šis šaursliežu dzelzceļš šķiet tumsā tukšs, tumšs, drūms. Mums pārējiem vēl ir kur augt!
Tā kā pasākuma mērķis ir satuvināt paaudzes, un popularizēt lasīšanu, sarunas bija arī par grāmatām. Ir tik daudz lasīts bērnībā, bet tieši šoreiz Gusts Kikusts vēlējās bērniem nolasīt fragmentu no Ē.Kestnera grāmatas “Mazais Cilvēks” par mazo Maksīti no Pihelšteinas, kur garākais cilvēks ir 51.cm garš, bet Maksītis bija īpaši maziņš. Viņa gultiņa bija sērkociņkastīte un sedziņa naga lieluma kamieļvilnas gabaliņš. Par Maksīša lasīšanu, izmantojot trepes un piedzīvojumiem cirkā bērniem bija interesanti klausīties.
Stunda paskrēja nemanot un Gustam bija tālāk jādodas uz filmēšanu, bet uz atvadām meitenes nodejoja sagatavoto deju “Kur ir mana cilts?”
