“Visvairāk man patīk būt ziemā
Kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla
Visvairāk man patīk būt ziemā
Kad zeme ir sniega baltumā…”
Gluži kā gads, kas ir balts no abiem galiem, arī mūsu tikšanās ar bērnudārza Gliemezīšiem šodien bija balta, jo par ziemu un sniegu runājām. Uzzinājām, kā rodas sniegs un sniegpārsliņas, kāpēc sniegs gurkst zem kājām… un, vispār, ko nozīmē- “gurkst”? Mērījām pasaulē lielāko sniegpārsliņu, noskaidrojām, kurš guļ garo ziemas miegu un ieaijājām miegā mazo trollīti Muminu no T. Jānsones grāmatiņas “Mumins un sniegs”.
“Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu”-
/latviešu tautas ticējums/
Tad nu nebrīnieties, ja šogad ap Baldones baznīcu ar melnīšiem padusēs soļos mazie pirmklasnieki. Šo un vēl citus ticējumus viņi uzzināja tematiskajā nodarbībā par senajām un tagadnes tradīcijām gan Latvijā, gan pie kaimiņiem- lietuviešiem, igauņiem, somiem, zviedriem un norvēģiem. Sapratām, ka nemaz tik atšķirīgi neesam, bet ir arī katrai tautai savs redzējums uz svētku svinēšanu. Un katrai ģimenei arī ir savas tradīcijas kā svētkus sagaidīt un aizvadīt.
