Kontakti:
Rīgas iela 26 (pretī baznīcai), Ķekava, Ķekavas novads, LV-2123
Mob.tālrunis: 25427821
E-pasts: dolestautasnams@kekava.lv
GPS: 56.829026, 24.238477
Kultūras darba organizators: Anda Kirilova
E-pasts: anda.kirilova@kekava.lv
Darba laiks:
Pirmdiena 9:00-20:00
Otrdiena 9:00-20:00
Trešdiena 9:00-20:00
Ceturdiena 9:00-20:00
Piektdiena 9:00-16:00
Sestdienās un svētdienās pēc darba plāna
Apmeklātāju pieņemšana pirmdienās 16:00-19:00
Doles Tautas nams pēc rekonstrukcijas darbību atsācis 2009.gadā.
Šobrīd Doles Tautas namā atrodas:
Ķekavas novadpētniecības muzejs;
Ķekavas pagasta bibliotēka;
Doles Saviesīgā biedrība.
Pieejamas 2 labiekārtotas telpas. Doles nama lielā zāle /170m2 / ar skatuvi /46 m2 / un ietilpību līdz 140 sēdvietām, telpa piemērota semināriem, kamerkoncertiem, izrādēm, kino demonstrēšanai, pulciņu nodarbībām, izstādēm, atpūtas pasākumiem, ir ļoti akustiska, pieejams flīģelis, skaņu aparatūra, ekrāns, projektors un internets. Doles nama mazā telpa- 30m2 ar ietilpību līdz 20 sēdvietām, piemērota interešu grupu sanāksmēm un nodarbībām. Pie Doles nama ir plaša bezmaksas stāvvieta.
Doles Tautas nams pieejams personām ar kustību traucējumiem.
Misija.
Doles Tautas nama misija ir darboties ikviena sabiedrības locekļa labā, nodrošinot daudzveidīgas kultūras, iedzīvotāju radošo izpausmju un tālākizglītības norises.
Vēsture.
Pagājušā gs. sākumā nodibinās Doles Saviesīgā biedrība, kurai Vidzemes guberņas gubernators atļauj celt Doles Tautas namu sabiedrības vajadzībām. Un tā jau 1910. gada 1. februārī Livonijas guberņas pārvalde apstiprina Doles Saviesīgās biedrības iesniegto projektu Tautas nama būvei uz bijušā Doles kroga pamatiem un 1911. gada 2. oktobrī jaunbūvētais nams par tautas saziedotiem līdzekļiem tiek atklāts ar svētku sarīkojumu.
- gada 5. oktobrī Doles pagasta pašvaldība Doles Tautas namam piederošo zemi izpērk no Zemkopības ministrijas. Izpirkšanas līgumā ir punkts, kas paredz zemes atsavināšanu bez minētās atlīdzības, uzliekot vēl 6% soda naudu gadījumā, ja zeme tiktu izmantota citai vajadzībai.
- gadā padomju okupācija pārtrauc Doles Saviesīgās biedrības ilggadīgo darbību un nams pāriet valsts īpašumā. Turpmāk brīžiem šeit mājoja skola, ciema izpildkomiteja, bibliotēka, veikali, Doles pasta nodaļa un paralēli arī visa Ķekavas kultūras darbība, līdz 1970. gadā uzceļ Ķekavas putnu fabrikas kultūras namu, un rosība Doles namā pakāpeniski apsīks. Ciema padomei trūkst līdzekļu un Tautas mans nonāk daļējā kolhoza “Ķekava” aprūpē. Kolhoza priekšsēdētāja M. Šopa laikā Tautas namam uzliek jumtu, tādejādi pasargājot šo vēsturisko celtni no pilnīgas sabrukšanas.
Sākoties privatizācijai Doles Tautas namu par pajām nošķir buljona ceha mantu sarakstā kopā ar tādām lietām, kā saldējamie skapji, konteineru apgāzēji, mēbeles, kaulu vedamie ratiņi un citiem krāmiem. 1992. gadā izveido SIA “Vecdaugavas krasts” un, pirms atdalīšanās no akciju sabiedrības, Doles Tautas nams par 385, – latiem nonāk tā īpašumā.
- gadā Ķekavas pašvaldība iesniedz prasību Rīgas rajona tiesā par īpašuma atzīšanu uz Tautas namu, reizē savu darbību atsāk arī Doles saviesīgā biedrība, kura aktīvi piedalās visos procesos, kas saistīti ar nama atgūšanu. Tiesas process tiek zaudēt un 1996. gadā pašvaldība iesniedz apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, kura apmierina Ķekavas pagasta pašvaldības prasību. Ar to viss nebeidzas un SIA “Vecdaugavas krasts” iesniedz kasācijas sūdzību Latvijas republikas Augstākās Tiesas Senātā. Augstākā Tiesa atstāj nemainīgu Rīgas apgabaltiesas lēmumu un SIA “ Vecdaugavas krasts” sūdzību noraida. Pēc vairāk nekā 2 gadu tiesas procesa un pateicoties Doles Saviesīgās biedrības entuziastiem B. Hincei, V. Ozolam, E. Auziņai, M. Šopam un G. Vildei nams beidzot tiek atgūts, taču ar to viss nebeidzas.
Lai arī Doles Tautas nams bija nodots sabiedriskās organizācijas “Doles Saviesīgā biedrība” valdījumā un notika renovācijas projekta sagatavošana, tam tiek radīti visādi šķēršļi. Pagasta vadība ignorē, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 1999. gada lēmumu par Doles Tautas nama iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, lai radītu priekšnoteikumus nama privatizācijai. Daži vēlējās Tautas namu pārvērst par viesnīcu, citi par izcilu tirdzniecības vietu. Atklājās, ka steidzami jānovērš pirmsavārijas stāvoklis, un 2001. gada nogalē tika uzsākta zāles jumta nesošo konstrukciju un grīdas siju pastiprināšana, bet 2002. gadā namā jau notika divas izstādes un lietišķas mākslas darinājumu tirdziņš, apliecinot, ka Tautas namam jākalpo vienīgi kultūras iestādes funkciju veikšanai. Doles Saviesīgā biedrības atkārtotajam pieteikumam sekojošais kultūras 2005. gada 26. janvāra rīkojums Nr. 23 “Par Doles Tautas nama iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras objektu sarakstā” nomierināja privatizēt gribētāju ilūzijas. Līdzekļi nama renovācijai tiek paredzēti 2008. gada budžetā un jau 2009. gada pavasarī skaistākā ēka – DOLES TAUTAS NAMS atsāk kalpot kultūras vajadzībām.