Pēteris Āboltiņš (1899-1995) dzimis Limbažu apriņķa Lādes pagastā. Beidzis Limbažos nepilno vidusskolu un strādājis Ainažu pasta un telegrāfa kantorī. Pirmā pasaules kara laikā devies uz Krieviju un bijis pasta ierēdnis. Pēc atgriešanās Latvijā kopā ar ģimeni apmeties Katlakalna pagasta Jaunsilā, kur sievas vecāki rentēja saimniecību. Rakstījis lūgumu piešķirt zemi. Katrīnmuižas dalīšanas laikā saņēmis Dravniekus. Viņa brālis – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Āboltiņš – Jaunsilā uzcēla māju Lāčplēši.
Fotografēt sācis vēl dzīvojot Lādē. Telpas fotodarbnīcai 20. gs. 30. – 40. gados īrējis Ķekavas centrā Īgumos, 20. gs. 50. gados – Sildukuros. Paša mājās Dravniekos fotolaboratoriju ierīkoja 1964. gadā, kad tur ievilka elektrību. Valsts darbā pēckara gados strādājis fotodarbnīcā Ogrē un vēlāk kā fotogrāfs darbojies Baldones rūpkombinātā. Viņa fotogrāfijas publicētas Baldones rajona avīzē „Par Komunisma Uzvaru”. 1961. – 1983. gados Finansu daļā saņēmis patenti un bijis tiesīgs fotografēt individuāli. 1983. gadā pensionējies.
Bieži aicināts fotografēt svētkos, sarīkojumos, ģimenes godos, skolu izlaidumos, fotografējis arī dažādas lauku darbu ainas, Ķekavas centru un apkārtni, pašportretus dabā u. tml. Pievērsies eksperimentiem kolorēšanas tehnikā, jau 1960. gadu nogalē mājas laboratorijā gatavojis arī krāsu fotogrāfijas. P. Āboltiņa apjomīgu dokumentu krājumu līdz ar fotogrāfijām un priekšmetiem meita Rasma 1999. gadā uzdāvināja Ķekavas novadpētniecības muzejam, 2019. gadā muzejs saņēma dāvinājumu arī no mazdēla Ivara . Bet gandrīz katra ķekavieša albumā varētu atrasties P. Āboltiņa uzņemtās Ķekavas un apkārtnes iedzīvotāju fotogrāfijas kopš 1920. g.
